Lasīšanas laiks: 4 min
Atsevišķas Latvijas bankas ir palielinājušas pirmās iemaksas apmērus kredītiem vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, aģentūrai BNS atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
“Mēs redzam tendenci, ka bankas sāk celt pirmās iemaksas apmērus. (..) Tā ir tāda atsevišķu tirgus dalībnieku sākotnējā reakcija uz to, kas tika iebalsots iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē,” sacīja Zakulis.
“SEB bankas” korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke aģentūrai BNS apliecināja, ka “SEB banka”, pielāgojoties likuma izmaiņām, jau no oktobra sākuma ir mainījusi nosacījumus klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei, palielinot noteiktās pirmās iemaksas apmēru no 15% līdz 30%.
“Likumdevēja lēmuma rezultātā klienta līdzdalības apmērs (pirmā iemaksa) ir pieaudzis no iepriekšējiem 15% līdz vidēji 30% no nekustamā īpašuma vērtības. Turklāt, izskatot klientu iesniegumus, lielāka nozīme tiek pievērsta izvēlētā īpašuma atrašanās vietai, dodot priekšroku īpašumiem, kas atrodas ekonomiski aktīvās teritorijās ar funkcionējošu nekustamo īpašumu tirgu,” sacīja Panke.
Viņš arī atzina, ka oktobrī un novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem šā gada mēnešiem klientu interese par iespējām saņemt hipotekāro kredītu saglabājusies iepriekšējā līmenī, taču “SEB bankas” izsniegto mājokļu aizdevumu skaits un kopējais izsniegto līdzekļu apmērs ir samazinājies par aptuveni 50%.
Arī “Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers aģentūrai BNS sacīja, ka pirmās iemaksas apmērs mājokļu kredītiem šobrīd bankā ir no 30% līdzšinējo 15% vietā, kā arī papildus lielāka uzmanība tiek pievērsta konkrētā nodrošinājuma likviditātei, ko nosaka gan mājokļu tehniskais stāvoklis, gan atrašanās vieta, u.c. faktori.
“Izmaiņas kreditēšanas politikā ir saistītas nevis tikai ar nolikto atslēgu principu, bet arī ar būtiski atvieglotajiem maksātnespējas procesiem.
Izmaiņas Maksātnespējas likumā ir mainījušas riska sadali starp aizdevēju un aizņēmēju, paredzot gan samazinātu bankrota procedūras termiņu, gan ierobežotu parādnieka atbildību par savām saistībām.
Arī turpmākā galvojuma loma kreditēšanas darījumos, ir kļuvusi neskaidrāka,” sacīja Balcers.
Pēc viņa teiktā, “Swedbank” ir pieaudzis to klientu skaits, kas steidzas noformēt mājokļu pirkuma darījumus vēl līdz ir stājušies spēkā minētie grozījumi. “Protams, ka tāpat kā līdz šim katrs gadījums tiek un tiks vērtēts individuāli, taču,
ja likumdošanā nekas netiks mainīts, kredītu pieejamība turpinās samazināties,”
sacīja Balcers, vienlaikus piebilstot, ka vairumā gadījumu pirmās iemaksas apmērs, kuru kredītņēmēji var nodrošināt mājokļa iegādei ir 10-20% robežās.
Tāpat arī “Nordea Bank” Latvijas filiāles Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons aģentūrai BNS pavēstīja, ka banka, ņemot vērā Maksātnespējas likumā ieviestos grozījumus, ir pārskatījusi mājokļu kredītu izsniegšanas politiku un no 15.novembra bankas piešķirtais mājokļa kredīta apmērs nepārsniedz 70% no īpašuma vērtības.
“Atkarībā no īpašuma veida, stāvokļa un atrašanās vietas klienta līdzfinansējums var sasniegt arī 40% un vairāk, kā arī Latvijas reģionos, kur ir zema ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir neliels, mājokļu kredītu nebūs iespējams saņemt,” sacīja Pētersons, piebilstot, ka klients daļu no nepieciešamā līdzfinansējuma var nodrošināt arī ar citu sev piederošu nekustamo īpašumu, taču tikai nelielai daļai kredītņēmēju pieder cits neapgrūtināts īpašums.
Viņš arī minēja, ka
līdz novembra vidum banka novēroja palielinātu klientu interesi par mājokļu kredītiem, kas bija skaidrojama ar vēlmi “ielēkt pēdējā vilcienā”.
“”Nordea Bank” Latvijas filiāle ir pārvērtējusi līdzšinējo kreditēšanas politiku, ņemot vērā sagaidāmos riskus līdz ar Maksātnespējas likuma grozījumiem un neplāno tuvākajā laikā izmaiņas, kas vēl vairāk palielinātu kredīta ņēmēju pirmās iemaksas apmēru īpašuma iegādes darījumos,” sacīja Pētersons.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace aģentūrai BNS pavēstīja, ka 2014.gada oktobrī kopējais izsniegto aizdevumu skaits vēl ir saglabājies vidējā stabilā līmenī (747 aizdevumi), taču novembrī, pēc banku prognozētā,sagaidāms būtisks aizdevumu skaita kritums.
“Atsevišķas bankas pārskatīja kredītpolitiku jau oktobrī – uzreiz pēc Maksātnespējas likuma grozījumu, kas paredz ieviest obligātu nolikto atslēgu principu, spēkā stāšanās. Vairākas citas bankas kredītpolitikas izmaiņas plāno no decembra un nākamā gada janvāra,” sacīja Melnace.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja banku kritizētos grozījumus Maksātnespējas likumā. Vienlaikus prezidents aicināja jauno Saeimu izvērtēt iepriekšējās Saeimas pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai tādēļ nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.
Paredzēts, ka Saeima ceturtdien, 4.decembrī, lems par Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu līdz martam, tostarp paredzot atlikt arī nolikto atslēgu principa ieviešanu līdz 1.martam.
