Lasīšanas laiks: 4 min
Sestdien, 31.maijā ar vērienīgiem koncertiem atklās Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, taču pirms tās šodien notika preses konference, kurā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, koncertzāles valdes loceklis Juris Žagars, koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska un koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Arturs Maskats. Preses konferencē piedalījās arī portāls “Valmieras Ziņas”.
Kā, uzrunājot klātesošos, sacīja D.Melbārde, Cēsis ļoti drosmīgi iet uz savu mērķi – kļūt par kultūras galvaspilsētu, tādēļ koncertzāle ir nozīmīgs solis šī mērķa piepildīšanai.
“Radoša un kultūras ziņā bagāta dzīve novadā un pilsētā ir arī nozīmīgs priekšnosacījums kvalitatīva darbaspēka un investīciju piesaistei.
Un šajā ziņā gribu apsveikt Cēsu pilsētu ar ļoti stratēģisku redzējumu uz kultūru,” sacīja ministre. Pēc viņas teiktā, tieši koncertzāles multifunkcionalitātes dēļ Cēsis drīzumā varētu kļūt par “jaunu pieturas punktu dažādām Latvijas koncertorganizācijām, skatuves mākslas institūcijām, Tautas mākslas kolektīviem [,.] un citiem.”
J.Rozenbergs atzina, ka koncertzāles atklāšana ir tikai pirmais posms no šī lielā notikuma, jo pirmais izaicinājums ir bijusi ēkas uzcelšana, bet nākamais – tālākā tās uzturēšana un piepildīšana.
“Esmu pārliecināts, ka koncertzāles radošā komanda zina, ko darīt, lai koncertzāle patiešām būtu Vidzemes kultūras sirds.”
Pēc viņa teiktā, koncertzāle ir būtiska ne tikai kultūras darbiniekiem, bet arī pašvaldībai kopumā, jo tā “pievelk jaunus, radošus cilvēkus, pievelk jaunas, radošas biznesa idejas, kas mūsu pilsētai arī atstāj ekonomisko impulsu. Un jau šobrīd esam sajutuši, ka novadā ir papildus interese par iespējām attīstīt šeit viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, izklaides funkcijas un golfu – daudzas lietas, kas papildina šo kultūras un tūrisma karti,” atzina pilsētas mērs.
I.Zagorska atzina, ka reģionālā koncertzāle ir pamats kultūras attīstībai un kultūras dzīvei ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Pēc viņas teiktā,
Vidzemes koncertzālei “Cēsis” ir ļoti bagāts vēsturiskais kultūras mantojums pašā simtgadīgajā ēkā, gan pilsētā.
Pēc viņas teiktā, koncertzāles piepildījumā paredzēts apvienot vēsturisko kultūras mantojumu ar laikmetīgām norisēm, aicināt uzstāties ne vien pašmāju, bet arī Eiropas māksliniekus. “Domāsim par jauniem projektiem, jauniem festivāliem,” atzīmēja I.Zagorska.
Savukārt A.Maskats atzina, ka koncertzāles piepildījuma plānošanas un organizēšanas ziņā ir jūtams spēcīgs komandas gars gan darbā ar I.Zagorsku un J.Žagaru, gan sadarbībā ar pašvaldību un citur. “Mēs jau tagad satiekamies ar milzīgu uzmanību, mīlestību un ieinteresētību no mākslinieku puses. Viņiem šeit gribas būt, braukt un koncertēt un tas vien jau ir ļoti daudz, tā ir mūsu iespēja.
Tālāk mūsu rokās ir sabalansēt to starp Cēsu kultūras dzīves tradīcijām [..], gan koncertzāles “sejas” veidošanu,”
sacīja A.Maskats.
J.Žagars savā uzrunā klātesošajiem atzīmēja neatsveramo kādreizējā Cēsu mēra Ginta Šķendera lomu koncertzāles tapšanā un projekta virzīšanā pretim realizācijai. Tāpat viņš uzsvēra, ka nupat koncertzāles lielā zāle ir ieguvusi jaunu funkciju, nodrošinot iespēju zālei būt ne tikai izgaismotai, bet arī aptumšotajai, tā saucamajai “Black Box” (no angļu valodas “melnā kaste”). J.Žagars arī sacīja, ka
nākotnē Cēsu kultūras galvaspilsētas ideju varētu papildināt ar Laikmetīgās mākslas centru pilsētā.
Pēc viņa teiktā, ambīcijas var būt visdažādākās, taču tās nekad nebūtu bijis iespējams realizēt, ja koncertzāles finansiāli neatbalstītu arī valsts. Savukārt portālam “Valmieras Ziņas” viņš atzina, ka joprojām zālē ir savi jautājumi, kas ir jārisina, tostarp apsildīšana, jo ir sarežģīti vienādot pirmā un otrā stāva temperatūras, lai zemāk esošie nesaltu, savukārt no karstuma neērti nebūtu arī otrajā stāvā. “Mēs nevaram pārbaudīt patieso ventilācijas kapacitāti, kamēr zāle nav pilna. Līdz ar to tam būs nepieciešams laiks, kamēr šos pareizos ekspluatācijas momentus atradīsim. Bez šaubām – pie visa vēl strādājam, uzlabojam gan ventilācijas, gan siltināšanas sistēmu un domāju, ka pirmais gads paies pie nepārtrauktas regulēšanas.”
Tāpat J.Žagars atzina, ka
koncertzāle drīzāk varētu būt nevis konkurents, bet gan sadarbības partneris citām kultūras institūcijām, tostarp arī Valmieras teātrim.
“Redzu iespēju šeit organizēt Baltijas teātru festivālu. Augusta mēnesī, kad valmierieši paši ir Rīgā, izrādēs, tad mēs varētu izmantot Valmieru un šo koncertzāli – divas labas zāles, kur organizēt festivālu.”
Jau ziņojām, ka sestdien, 31.maijā notiks koncertzāles atklāšanas pirmais koncerts, savukārt svētdien, 1.jūnijā ar koncertprogrammu “Četri vārti” uzstāsies Cēsu novada Vidzemes reģiona kori, pūtēju orķestri, folkloras un tautas deju grupas.
