Valmieras Ziņas
makonis
3°C
Vējš: 8 m/s

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai (+infografika)

Saeima šodien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 deputāti, bet pret balsoja 37 parlamentārieši.

Saeima ar budžetu saistītos likumus sāka vērtēt trešdien, bet turpināja šodien. Politiķi jau iepriekš bija vienojušies, ka budžeta izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos gados. Līdz ar to budžeta izskatīšanai jau iepriekš bija ieplānotas divas dienas.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām “deputātu kvotām” un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt 302 250 eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu. Latvijas Studentu apvienības pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valdība apņēmusies nesamazināt finansējumu budžeta vietām augstskolās. Tomēr, paaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, vienas studiju bāzes izmaksas pieaugs par 4,9 eiro. Deputāti vienojās atbalstīt priekšlikumu par šo līdzekļu piešķiršanu nākamajā gadā, kā arī paredzēja finansējumu šim mērķim turpmākajos gados.

Tāpat atbalstīts deputāta Edgara Putras (ZZS) ierosinājums piešķirt 12 000 eiro Augstākas Padomes deputātu reprezentācijas nodrošināšanai. Šie līdzekļi tiek rasti, samazinot finansējumu, kas paredzēts kā kompensācija parlamentāriešiem, kas netiek pārvēlēti nākamajā sasaukumā.

Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi par aptuveni 624,8 miljoniem eiro lielāki.

Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes – veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm – 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam – 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai – 982 457 eiro.

Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros – 657 580 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.

Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.

IKP prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.

Saeima līdz ar budžetu pieņēma arī grozījumus 26 likumos un divus jaunus likumus, kas saistīti ar valsts budžetu. Par izmaiņām šajos likumos bija iesniegti teju 300 priekšlikumi. Diskusijās deputātiem brīžiem bija domstarpības, taču kopumā darbs virzījies uz priekšu raitāk nekā iepriekšējos gados, skatot budžeta likumprojektus. Politiķi to skaidroja ar faktu, ka šoreiz budžeta paketē praktiski netiek mainītas nodokļu likmes, jo vasarā pieņemta nodokļu reforma, kuru iecerēts īstenot no nākamā gada.

Politiķi vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Vienlaikus Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus paplašināt samazinātas PVN likmes piemērošanu.

Deputāti arī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīts ierosinājums paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Tāpat Saeimas deputāti atbalstīja ierosinājumu maksāt ģimenes valsts pabalstu arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību. Likums arī paredz piemaksas par noteiktu bērnu skaitu. Šo piemaksu apmēru noteiks Ministru kabinets.

Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās. Šo iemaksu varēs veikt pa daļām.

No nākamā gada paredzēta lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.

Deputāti pieņēma jaunu likumu sakrālā mantojuma saglabāšanai, kā arī likumu, kas nepieciešams atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai uzskatāt sevi par Latvijas patriotu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA “Vidzemes slimnīca” ir reģionāla daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde, kas nodrošina diennakts medicīnisko palīdzību Vidzemes reģiona iedzīvotājiem un piedāvā kvalitatīvus, inovatīvus un pieejamus medicīnas pakalpojumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Vidzemes slimnīcas pamatvērtības ir augsti kvalificēts personāls, apmierināts pacients, kā arī droša un mūsdienīga vide. Vidzemes slimnīca aicina savā komandā RADIOLOGA ASISTENTU/ RADIOGRĀFERU DIAGNOSTISKĀS RADIOLOĢIJAS NODAĻĀ Galvenie amata pienākumi: · Sadarbībā ar ārstu radiologu vai patstāvīgi veikt diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus; · Veikt pacientu aprūpi diagnostiskajā radioloģijā; Ievērot un nodrošināt radiācijas drošību un aizsardzību; uzturēt drošu darba vidi. Prasības kandidātiem: Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība kvalifikācijā – radiologa asistents vai bakalaura grāds radioloģijā - radiogrāfera kvalifikācijā; reģistrācija ārstniecības personu reģistrā; spēja strādāt patstāvīgi un komandā; spēja ātri reāģēt un rīkoties neatliekamās situācijās; precizitāte un atbildība; zināšanas darbā ar datoru; valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas likumu; veselīgas profesionālās ambīcijas. Jaunā kolēģa ieguvumi: darba līgums uz nenoteiktu laiku; dienas un maiņu darbs, summētais darba laiks; atbildīgs, dinamisks un interesants darbs profesionāļu komandā; stabils atlagojums vienmēr laikā un sociālās garantijas; papildus piemaksas un kompensācijas; darba devēja apmaksātas profesionālās izaugsmes iespējas; veselības apdrošināšanas polise (pēc viena nostrādāta gada); stabila, droša un sakārtota darba vide; Darba vieta: Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201 Ja Jūsu kompetence un pieredze atbilst mūsu prasībām, gaidīsim CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu: darbs@vidzemesslimnica.lv vai uz adresi: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vidzemes slimnīca”, Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201. Sīkāka informācija pie Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vecākā radiogrāfera Agneses Ivanes, tel. 29516621 Profesija: RADIOLOGA ASISTENTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Jumaras iela 195, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darba līgums uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darba līgums uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2017-12-27 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e-pastu: darbs@vidzemesslimnica.lv Izglītības līmenis: 4.līmeņa profesionālā kvalifikācija

Mūsu partneri