Valmieras Ziņas

Politiski represētā Daina Margrieta Krēpause: “Bija smagi, bet mēs izturējām”

Lasīšanas laiks: 5 min

Šodien ir 25.marts – komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, par ko visā Latvijā atgādina melnās lentas pie karogiem. Izsūtīto radinieki, cilvēki, kas piedzīvojuši izsūtīšanu un atgriezušies mājās, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus, tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.

Ar tajā laikā piedzīvoto dalās Daina Margrieta Krēpause, kādreizējā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja. Savu stāstu viņa uzsāk ar vārdiem: “Esmu uzaugusi bagātās mājās, Mēru pagasta “Jaunlazdiņos”. Mums bija 80 hektāru zemes, 12 govis, 4 zirgi. Dzīvojām visas paaudzes kopā, mājas piederēja manam vectēvam, kuru mēs saucām par grospapu.”

Ar visiem ikdienas sīkumiem un lietām viņa nedalās un praktiski uzreiz sāk stāstīt par tēva izsūtīšanu uz Sibīriju: “1947. gadā arestēja tēvu, aizsūtīja uz Noriļsku. Pirms tam es ar tēvu satikos, biju Stabu ielā, aiznesu tēvam paciņu. Tēvs mani gribēja satikt, jo zināja, ka nākamajā dienā viņus sūtīs prom no Latvijas. Mamma nevarēja braukt, tas bija siena laiks un tāpēc man bija jābrauc ar to paciņu. Tajā laikā man bija divpadsmit gadu.

Man dūšas pietika būt Stabu ielā, kopā ar čekistiem.

Tēvs Noriļskā bija līdz pat 1956. gadam, kad viņu atsūtīja, pie mums, pie ģimenes uz Tomskas apgabala, Zirjanskas rajona “Čerdratiem”. Tēvu mājās uz Latviju nelaida ātrāk par 1960. gadu. Viņam bija tā sauktie “pieci gadi” pēc soda izciešanas jādzīvo ārpus Latvijas. Viņš “Čerdratos” palika gandrīz viens. Mamma, mēs, meitas pamazām atbraucām uz Latviju. Es atbraucu kopā ar vīra ģimeni un vēlāk pie manis atbrauca māsa.”

Par dzīvošanu Sibīrijā Daina stāsta “Pirmie trīs gadi tur bija briesmīgi, kā izdzīvojām – nepateikšu. Nebija ne maizes, ne kartupeļu, bet kaut kā jau dzīvi palikām. Ēdām mežrozīšu paauglīšus, pavasarī bija balandas un meža putnu olas, meža lociņi, taigas lakši. Tā mēs tur dzīvojām. Mēs ar māsu bijām mazas vēl, man bija 13 gadi, māsai 9. Aizbraukušas uz Sibīriju, ar māsu šuvām krievietēm aizkarus, tagad gan atceroties ir mazliet neērti, diezgan pavirši tos aizkarus nošuvām. Bet ko gan tādi bērni daudz var nošūt? Kaut kā pogcaurumu tehnikā jau sašuvām un krievietes mums tomēr ar kartupeļu spaini samaksāja. Sibīrijā kā jau Sibīrijā – tur jau ziemā nebija ne piena, ne olu. Govis turēja ārā, tās no rīta piecēlās, nopurināja sniegu. Tad nāca saimniece, aizdzina uz ālinģi padzerties. Nu kā tad tur varēja būt piens? Piena nebija. Ar viņu kopšanu govis to pienu nedeva.

Mēs aiz sevis Sibīrijā atstājām labi koptu laukus ar ļoti labām ražām.

Tajā laikā 30 centneri no hektāra bija laba raža.”

Daina pati atzīst, ka viegli nebija – bija grūti, pat ļoti grūti taču latvieši ir sīksta tauta un centās atrast izeju no visām situācijām. Arī krieviem pašiem tajā laikā nebija viegli. “Agrā pavasarī ar stikla gabaliņu sākām kasīt no dzīviem, augošiem bērziem grebstus. Sausos bērzus lauzām, kas bija nosaluši, un vilkām uz mājām par kurināmo. Mamma mums ar māsu lika katru dienu atnest divas pauniņas ar sausiem bērziem. Līdz ar to mēs arī bijām vienīgie no latviešiem, kam ziemai sākoties, bija sausa malka. Nabadzīga tur bija drausmīga, to jau parādīja tas, kad mums uz barakām atbrauca pakaļ ar novājinātiem vēršiem, par kuriem latviešu zemnieki varēja brīnīties un šausmināties – viņiem nebija nekāda iejūga, vien tāda no dēļu gabaliem sataisīta redele saku vietā. Pleci tiem vēršiem bija noberzti, tajos dzīvoja mušas un to kāpuri. Pēc kara jau nebija arī zirgu.

Vietējiem, kas Tomskas apgabalā dzīvoja, nebija apģērba, viņi bija daudz reizes noplīsušāki par mums.

Ja mēs vēl aizbraucām ar apaviem, tad tur nebija ne apavu, ne drēbju. Apavu vietā bija lielas gumijas galošas un brezenta stulmi, jo savādāk pa dubļiem izbrist nevarēja, ceļu nebija. Satiksme lielākoties notika pa upi.”

Par skolu Sibīrijā Daina Margrieta Krēpause stāsta:

“Man tā Sibīrija nebija tik smaga kā pārējiem, jo es gāju skolā.

Katrā klasē bija vismaz 4-6 latvieši, kuri izcēlās ar labām sekmēm mācībās. Krievu bērni ar mums ļoti draudzējās. No sveķiem tecinājām to, ko tagad sauc par košļājamo gumiju. Tur bija sava tehnoloģija – skārda bundžiņā bija ciedru sveķi. Tie bija jāuzvāra, aukstā ūdenī jāielej un varēja sākt to zelēt. Tā mēs arī darījām, un tā mēs augām. Mums uzcēla jaunu skolu, un mēs bijām pirmais šīs skolas izlaidums. To, ka šai skolā iegūtās zināšanas bija tādas pamatīgas, apliecina tas, ka atbraukusi uz Latviju, es iestājos Pārtikas un rūpniecības tehnikumā, turklāt latviešu plūsmā, kaut gan man nebija Latvijas izglītības. Tikai tik, cik Mēru skolā sešas klases.”

Tajā laikā bija izplatītas daudz un dažādas slimības un par to Dainai ir stāstāms skaudrs stāsts. Tagad jau neesot neko vieglāk kā tolaik. “Medicīnas jau nekādas nebija, tiesa gan, bija norīkota viena sieviete, kas mums dalīja hinīnu – rūgtas, dzeltenas tabletes, kuras bija jādzer pret malāriju. Es biju vienīgā no sādžas, kas šo malāriju arī izslimoja – sākās lēkme.

Taisni brīnums, ka paliku starp dzīvajiem – droši vien mammas lūgšanas palīdzēja.

Hinīns jau būtu palīdzējis nesaslimt ar malāriju, bet, tā kā zāles bija jādzer piespiedu kārtā, latvieši tās krāja sērkociņu kastītēs un nedzēra. Kad paliku slima ar malāriju, tad es ar to hinīnu arī izārstējos. Malārijas izslimošanas sekas, es domāju, atstāja iespaidu visai dzīvei, bet nu, vēl dzīvoju.

Pirms trīs nedēļām man tika veikta gūžas operācija. Atguvusies vēl neesmu. Man ir ieskaitīti 63 darba gadi, un 27 gadus nostrādāju politiski represēto biedrībā. Tas sanāk, esmu nostrādājusi 90 gadus un mana pensija ir 300 eiro. Tagad, kad pēc operācijas ir nepieciešams pirkt medikamentus, varēju nopirkt tikai pusi no ārsta izrakstītajiem medikamentiem. Skaidri apzinos, ka otru pusi nevarēšu nopirkt, jo medikamenti ir ļoti dārgi. Pēc operācijas būtu nepieciešami gan medikamenti, gan labs uzturs, bet to es nevaru atļauties.”

Mūsdienu jauniešiem Daina Margrieta Krēpause vēl vairāk izturības, vairāk pieticības un ticību saviem spēkiem.

AS “Sadales tīkls” (reģistrācijas Nr.40003857687) nodrošina elektroenerģijas savienojumu vairāk nekā 800 000 klientu pieslēgumu visā  Latvijā. Mēs ilgtermiņā rūpējamies par droša, vieda un efektīva elektrotīkla attīstību, lai nodrošinātu klientiem kvalitatīvu elektroapgādi un veicinātu sabiedrības labklājību, drošību un izaugsmi. Aicinām darbā specializētā automobiļa vadītāju   (profesijas kods –833208) Darba vieta: Valmiera Raiņa iela 12B Darbs uz noteiktu laiku, pilna slodze. Atalgojums sākot no 1410,00 EUR līdz 1580,00 EUR bruto mēnesī Mēs Tev uzticēsim veikt kravu pārvadājumus un strādāt ar specializēto tehniku elektropārvades līniju remonta darba izpildē veikt ikdienas tehnisko apkopi un piedalīties darba pienākumu veikšanai nodoto transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta darbos Piesakies, ja Tev ir vispārējā vidējā izglītība valsts valodas zināšanas pamata līmenī (A2) pieredze tehnikas remontā B, BE, C un CE grupas un 95.koda autovadītāja apliecība TR 2 kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība prasme darbā ar datoru (MS Office) pieredze elektropārvades līniju trašu tīrīšanā (vēlama) B vai C elektrodrošības grupa (vēlama) Esot mūsu komandā, Tu iegūsi: uz tehnoloģijām balstītu mūsdienīgu darba vidi vienā no Latvijas vadošajiem uzņēmumiem veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu apmācību darba vietā profesionālās izaugsmes iespējas profesionālus un atsaucīgus kolēģus Pieteikumus gaidīsim līdz 10.04.2024. Pieteikuma vēstuli un CV, neiekļaujot sensitīvu informāciju (piem. foto, tautību, vecumu utt.), ar norādi “Specializētā automobiļa vadītājs/-a" sūti uz e-pastu:darbs@sadalestikls.lv vai piesakies mājaslapā: www.sadalestikls.lv/lv/darba-iespejas Iesniegto informāciju uzglabāsim 4 mēnešus. Ar detalizētu informāciju par AS "Sadales tīkls" veikto personas datu apstrādi var iepazīties mājas lapas www.sadalestikls.lv sadaļā "PERSONAS DATU APSTRĀDE"- "Personas datu apstrāde pretendentu atlases procesā". Iesniegtā informācija atlases caurspīdīguma nodrošināšanas un darbinieku interešu pārstāvības mērķa sasniegšanai var tikt nodota LAB "Enerģija", www.energija.lv. Iebildumu gadījumā informē mūs, e-pasts: darbs@sadalestikls.lv Ja ir papildus jautājumi, raksti uz epastu: darbs@sadalestikls.lv Profesija: SPECIALIZĒTĀ /AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Raiņa iela 12, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Elektronika / Enerģētika / Elektroenerģija Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-10 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (reģistrācijas Nr. 90009029104, nmpd.gov.lv) aicina pieteikties uz vakantajiem amatiem NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS (NM) ĀRSTA PALĪGS VALMIERAS BRIGĀŽU ATBALSTA CENTRĀ Valmieras, Rūjienas, Alojas neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos (profesijas kods 3258 01) uz nenoteiktu laiku Darba laiks: pilna slodze saskaņā ar summētā darba laika grafiku Darba vieta: Rīgas iela 47A, Valmiera Valdemāra iela 26, Rūjiena Rīgas iela 10, Aloja Mēs Tev uzticēsim nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem Tu esi kā radīts darbam NMPD, ja Tev ir neatliekamās medicīnas ārsta palīga pirmā līmeņa profesionālā augstākā medicīniskā izglītība; sertifikāts neatliekamās medicīnas ārsta palīga specialitātē; zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā un tai nepieciešamo resursu pārvaldīšanā; labas komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā; prasmes patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; spēja pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši situācijai; valsts valodas prasme C1 līmenī; prasme lietot sakaru ierīces un informāciju tehnoloģijas. Ko Tu iegūsi, ja pievienosies mums izaicinājumu pilnu darbu; atbalstu no pieredzējušiem kolēģiem darbu uzsākot; darba samaksu mēnesī par pilnu slodzi ar piemaksām par darbu paaugstināta riska apstākļos un darbu naktī līdz 2341.00 EUR (pirms nodokļu nomaksas); piemaksu par darba stāžu (ja darba stāžs lielāks par 1 gadu); iespēju plānot savu darba grafiku; atbalstu Tavai izaugsmei un profesionālajai attīstībai (mācības, kursi u.c.); valsts apmaksātu veselības aprūpi – Tev nebūs jāmaksā pacienta iemaksas un līdzmaksājumi; papildus bonusus - papildatvaļinājumu līdz 8 dienām, redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu daļēju kompensāciju u.c.; iespēju doties izdienas pensijā. Lai pieteiktos konkursam, dzīves gājumu CV (Curriculum Vitae) līdz 2024.gada 21.aprīlim sūtīt elektroniski uz e-pastu: konkursam@nmpd.gov.lv ar norādi “Ārsta palīgs Valmieras BAC” vai iesniegt personīgi Rīgas ielā 47A, Valmierā. Sīkāka informācija pa tālruni: 67337201 vai 67337203 Sazināsimies ar pretendentiem, kuri būs tikuši līdz otrajai pretendentu atlases kārtai. Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Datu pārzinis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, adrese: Laktas iela 8, Rīga, LV-1013; tālr. Nr. 67337000; e-pasts: nmpd@nmpd.gov.lv. Vairāk informācijas skatīt: https://www.nmpd.gov.lv/lv/privatuma-politika#personala-atlase Profesija: ĀRSTA PALĪGS/ FELDŠERIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 47, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-21 Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Mūsu partneri