Valmieras Ziņas

“Druvas” galvenā redaktore: Jānosaka, kāda veida saturu drīkst publicēt pašvaldību izdevumi

Pašvaldību izdevumu iznākšanas biežums nebūtu tik liela problēma, ja tiktu noteikts, kāda veida saturu tajos drīkst publicēt, aģentūrai LETA teica Cēsu reģiona laikraksta “Druva” galvenā redaktore Andra Gaņģe.

Pašvaldību izdevumu iznākšanas biežums nebūtu problēma, ja tajā būtu tikai informācija par tās darbu – domes lēmumu izklāsts, skaidrojums par tarifu maiņām un citu domes dokumentu skaidrojums. Tomēr šobrīd pašvaldību biļeteni nereti dublē preses darbu, piemēram, rakstot par novada vēsturi, atpūtu, kultūru un veidojot intervijas, kas nebūt nav vietvaras pienākums, uzskata Gaņģe.

Apgalvojumu, ka vietējā prese nevēsta par pašvaldībā notiekošo, “Druvas” redaktore sauc par nepatiesu, minot, ka reģionālie laikraksti raksta par vietvaru lēmumiem, reformu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi.

Savukārt “Alūksnes Ziņu” galvenā redaktore Līga Vīksna un Gulbenes apkaimes laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte pauda nožēlu par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu noraidīt ierosinājumu par pašvaldību izdevumu iznākšanas ierobežošanu līdz reizei mēnesī.

Vīksna teica, ka politiķiem pietrūcis atbildības un drosmes, un izteica nožēlu par velti iztērēto naudu un laiku, kas pavadīts spriežot par izmaiņām likumā, bet Alberte šo nodēvēja par kārtējo pierādījumu tam, ka uz norunām nevar paļauties.

Lai gan pašvaldības laikraksts neatkarīgajam izdevumam netraucē, saturs nedublējās un “Dzirksteles” žurnālisti raksta par tēmām, par ko pašvaldība savā izdevumā nekad nevēstīs, Alberte pašvaldību laikrakstus tāpat uzskata par problēmu.

Ir izaugusi paaudze ar zemu medijpratību, kas turklāt arī pieradusi saņemt informāciju bez maksas, novērojusi Alberte. Netiek atšķirta neatkarīgā prese no pašvaldības finansētās un no patstāvīgajiem medijiem tiek gaidīti tikai pozitīvi stāsti, kādi ir pašvaldības izdevumos, spriež redaktore.

Līdzīgi situāciju raksturo arī Vīksna – gadījies, ka, ejot uz intervijām, intervējamais sajaucis neatkarīgo laikrakstu ar pašvaldības izdevumu “Alūksnes Novada Vēstis”. Šis izdevums neizvieto reklāmas, taču tas ir pieejams par brīvu, tā tirāža sasniedz 8500 un, iespējams, tas atsaucas uz “Alūksnes Ziņu” abonementu skaitu, pieļauj Vīksna.

Gan “Dzirkstele”, gan “Alūksnes Ziņas” atrodas SIA “Reģionu mediji” paspārnē. Uzņēmums 2016.gadā strādāja ar 114 634 eiro lieliem zaudējumiem un apgrozījumu 938 335 eiro apmērā. Uzņēmumā strādā 51 darbinieks, liecina “Firmas.lv” dati.

Savukārt SIA “Cēsu Druva”, kam pieder “Druva”, pērn apgrozījumā sasniedza 383 045 eiro un nopelnīja 10 053 eiro. Uzņēmumā strādā 20 darbinieki, un tas vienlīdzīgās daļās pieder Gaņģei, Vilmai Sprancei, Verneram Rudzītim, Dinai Kļaviņai, Ilgai Sproģei, Eduardam Kepinskim, Diānai Kaupei, Mairitai Kaņepei, Sarmītei Kalniņai un Sarmītei Feldmainei, vēsta “Firmas.lv”.

Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumentus, vakar noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.

Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.

Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.

Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.

Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

‘’Praktisks seminārs IIN un VSAOI aprēķināšanā no 01.01.2018. darba algām, uzņēmuma līgumiem, autoratlīdzībām un pašnodarbinātajiem. Grozījumi Darba likumā.’’ 26. janvārī Valmierā un 31. janvārī Rīgā, no plkst. 11:00 līdz 15:00 (6 māc.st.) Lektore: Inga Zāle - finanšu grāmatvedības speciāliste ar 20 gadu pieredzi, piedalījusies grāmatvedības programmas izstrādē, pasniedz grāmatvedības kursus iesācējiem. Semināra programmā: 1. Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 2. Nodokļu aprēķins, ja darba devējam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 3. Apliekamā ienākuma samazināšana: 3.1. attaisnotie izdevumi: a) darba ņēmēja VSAOI – jauna likme no 01.01.2018.; b) iemaksas privātajā pensiju fondā, dzīvības un veselības apdrošināšanas maksājumi – jauni nosacījumi un ierobežojumi no 01.01.2018.; 3.2. neapliekamais minimums – VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums katram darbiniekam savs. Darba devējam VID par to paziņos 2 reizes gadā; 3.3. atvieglojumi – jauna likme no 01.01.2018. Papildināts apgādājamo personu saraksts ar 01.07.2018. 4. Nodokļu aprēķināšanas no darba algas dažādi varianti, ja darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 5. Nodokļu aprēķināšana uzņēmuma līgumiem: 5.1 darba devējam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa – fiziskā persona ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja; 5.2 darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa – fiziskā persona nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja. 6. Nodokļu aprēķināšanas piemēri autoratlīdzībām. 7. Izmaiņas nodokļu aprēķināšanā pašnodarbinātajiem. 8. Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā ar 16.08.2017.: 8.1 stundas likmes aprēķināšana, ja darbiniekam noteikta mēnešalga; 8.2 kompensācija par neizmantoto papildatvaļinājumu, pārtraucot darba tiesiskās attiecības; 8.3 virsstundu darbu varēs aizstāt ar apmaksātu atpūtu; 8.4 ja pārtraukuma laikā darbiniekam aizliegts atstāt savu darba vietu, tad pārtraukums ieskaitāms darba laikā. Dalības maksa: EUR 64.00 + PVN (21%) - pastāvīgajiem klientiem; EUR 69.00 + PVN (21%) - pārējiem semināra klausītājiem. Vairāk informācija un pieteikšanās mājas lapā www.eirovest.lv un pa tālruni +371 20231396

Mūsu partneri